А
Б В
Г Д
Е Ж
З И
К Л
М Н
О П
Р С
Т У
Ф Х
Ц Ч
Ш Э
Ю Я
Реферат: Виды речевой деятельности
Виды речевой деятельности
Pirma lekcija
Sociologija
Zinatniska pieeja sabiedribas izskaidrosana
Piecas pieejas socialajiem faktiem
Demografiska, psihologiska, kolektiviska, savstarpejo attiecibu, kulturas;
Sociologiskas izpetes divi limeni:
Mikrolimenis un makrolimenis
Mikrosociologijas teorijas;
Simboliskais interakcionisms, socialo lomu teorija;
Makrosociologijas teorijas;
Funkcionalisms, konflikta teorija;
Sociologiskais petijums;
Hipoteze, apgalvojums par faktu sakaribam;
Teorija, savstarpeji saistitu hipotezu sistema;
Sociologisko datu ieguve;
Izlases petijums, generalais un izlases kopums;
Lauka petijums;
Vesturiskais petijums;
Eksperiments;
Sociologijas pielietojums un zinasanu nepieciesamiba;
Valsts un privatas organizacijas;
Sociologisko metozu pielietojums citas jomas;
Lemumu pienemsanai nepieciesama informacija;
Novertejums;
Sociologijas zinatne
Kas ir sociologija?
Viens no cilveku izpetes veidiem;
Saprast cilveku uzvedibas dazadus aspektus:
-grupu veidosanos, karosanu, ticibu, laulibas, velesanas, visus tos procesus, kuros cilveki ir mijiedarbiba;
Sociologija ir sabiedribas un socialo attiecibu zinatniska izpete.
Sociologijas zinatne
Zinatniska sabiedribas izpete, ko nosaka:
-datu iegusanas metodes;
-datu apstrades metodes;
-sociologijas teorijas un hipotezes;
Ka atseviska zinatne sociologija veidojusies pedejos divos gadsimtos, meginot saprast un izskaidrot dazadas parmainas sabiedriba, kas bija saistitas ar rupniecisko revoluciju, dazadu demokratisku ideju attistibu.
-nabadziba, noziedziba, rupniecisko pilsetu problemas u.c.
Dazadi fakti
Biologiskie fakti: elposana, esana, miegs;
Psihologiskie fakti: emocijas, milestiba, naids;
Sociologiskie fakti: draudzesanas, darbs, cilveku grupas;
Kas ir sabiedriba?
Kas ir kultura?
AUGUSTE COMTE
1798 – 1857
Ogists Komts tiek devets par sociologijas pamatliceju.
O.Komts pirmais meginajis ar zinatniskas metodes palidzibu petit sabiedribu.
O.Komts uzskatija, ka ar zinatnes palidzibu var izskaidrot sleptus likumus, kuri vada visas sabiedribas.
?o pieeju O.Komts nosauca par Socialo fiziku, bet velak par SOCIOLOGIJU.
O.Komts dzimis 1798.g. Francija., O.Komtu iespaidojusi Francijas revolucijas izsauktie socialie un politiskie satricinajumi.
Savos darbos O.Komts asi kritize Apgaismibas laika metafiziskos pasaules uzskatus, kuri bija izplatiti pirmsrevolucijas laika Francija, un vins centas izstradat sabiedribas izpetes racionalu pieeju, kuras pamata butu zinatniskas metodes, noverojumi un eksperimenti.
O.Komts cereja, ka si pieeja, saukta ari par pozitivismu, nodrosinas praktisku pamatu jaunai un noturigai sabiedribas iekartai.
O.Komta pozitivisma sociologija sastav no divam pamata koncepcijam: socialas statikas un socialas dinamikas.
Sociala statika atklaj mijiedarbibu starp dazadiem socialajiem institutiem. Komtaprat, sabiedriba tapat ka dziva organisma, dazadas sastavdalas ir harmoniska mijiedarbiba.
Sociala dinamika atklaj socialas izmainas, to procesus un likumsakaribas. Socialas dinamikas izpete ir svariga lai veiktu reformas vai saprastu dabigas parmainas sabiedriba, kas rodas dazadu socialo strukturu skelsanas vai saplusanas rezultata.
O.Komts ir sociologijas ideju pamatlicejs, no kuram viena ir zinatnisku metozu pielietojums sabiedribas izpete un zinatnes praktisks pielietojums veicot socialas reformas.
Piecas dazadas pieejas socialo faktu izskaidrosana
demografiska
demogr. Peta iedzivotaju dzimstibu, mirstibu, migraciju, dazadu vecuma grupu proporcijas u.c.
psihologiska
psih. Pieversas cilvekam ka personibai, un no ta izrietoso izturesanos un attieksmi;
grupu, kolektiviska
cilveku attiecibas grupa, grupas ietekme uz individu uzvedibu;
savstarpejas attiecibas, lomu pieeja
cilveku attiecibas mijiedarbibu nosaka tas, kadas ir vinu lomas. Par lomu tiek saukta izturesanas, kura tiek sagaidita no cilveka, kurs ienem zinamu poziciju;
kulturologiska
analizejot izturesanos, pamatojoties tados kulturas elementos, ka sabiedriska kartiba tas rakstitajos un nerakstitajos likumos; sabiedriba pienemtas vertibas, kas tiek analizeti ka cilvekus un grupas ietekmejosi faktori.
Sociologija un citas sabiedriskas zinatnes
Sociologija ka sabiedriska zinatne, kura peta cilveku uzvedibu un sabiedrisko institutu funkcionesanu, ir radnieciga ar citam zinatnem:
Ekonomika
Resursi, razosanas, sadales un paterina attiecibas
Ekonomika peta, piem., pirktspeju;
Sociologija – pirksanas paradumus;
Politika
Politikas zinatnes centra ir vara,
Politologija – varas funkcionesanas mehanismi;
Sociologija – attieksme pret varu sabiedriba;
Psihologija
Individa ka personibas izturesanas;
Sociologija – individa ka grupas locekla izturesanas;
Antropologija
Peta cilveku paradumus, ritualus un tradicijas, g.k. dazadas noslegtas kopienas un sabiedribas;
Makrosociologijas teorijas
Sabiedribas izpeti varam nodalit divos limenos:
mikrosociologijas, kura vairak peta cilveku ikdienas dzives norises, interakciju un mijiedarbibu. Mikrosociologijas petijumi ir tadas jomas ka individu izturesanas un motivi u.c.
Mikrosociologija ietilpst socialo lomu teorija, etnometodologija, simboliskais interakcionisms.
Makrosociologija koncentrejas uz to izturesanas modelu izpeti, kas palidz izprast sabiedribas butibu, tadas strukturas sabiedriba, sabiedribas institutus, ka gimene, izglitiba, religija, politiska un ekonomiska iekarta. Makrosociologijas pamata ir divas teorijas: funkcionalisms un konfliktu teorija.
Funkcionalisms
Sabiedriba ka dzivs organisms
Sabiedribas skatijums no funkcionalisma viedokla radies XIX.gs.
Funkcionalisma pamatlicejs ir Herberts Spensers
Salidzinaja sabiedribu ar dziviem organismiem, lidzigiem cilveka kermenim, kura katram organam ir savas noteiktas funkcijas dzivibas procesu uzturesanai, un kuri sava starpa saistiti kopeja sistema.
Funkcionalisms apskata sabiedribu ka organismu, kurs sastav no dazadam dalam:
militara; ekonomiska, medicinas, religijas u.c., katra no tam izpilda savas funkcijas.
Funkcionalisma virzienu attistijis francu zinatnieks Emils Dirkheims.
Vina teorijas pamata ir ideja, ka ja sabiedribu veido daudzas sastavdalas, no kuram katrai ir nozime tas funkcionesana, tad sabiedribas paradibas var izskaidrot, analizejot to funkcijas sabiedribas sistema.
Dirkheima teorija izskaidro visas sabiedribas paradibas, t.sk. devianto uzvedibu (novirzes no visparpienemta, noziedziba)
Velakie funkcionalisma parstavji:
Talkots Parsons
Roerts Mertons
Kingsli Deiviss
Musdienu funkcionalisma pamatpostulati:
Sabiedriba ir tas sastavdalu sistema;
Sabiedribas sistemas saglaba stabilitati, jo tam ir savi ieksejas kontroles mehanismi;
Eksiste disfunkcijas, bet tas tiek parvaretas vai asimiletas;
Izmainas parasti ir ar pakapenisku, nevis revolucionaru raksturu;
Sociala integracija tiek panakta ar vienotas vertibu sistemas vairakuma atbalstu;
Vertibu sistema ir sabiedriskas sistemas stabilitates pamats. (Darendorfs)
Konfliktu teorija
Konfliktu teorijas pamata ir Karla Marksa darbi.
Karlis Markss uzskatija, ka sabiedribas pamata ir klasu konflikts.
Klasu konflikts rodas tapec, ka cilveki sadalas dazadas klases atbilstosi vinu ekonomiskajam stavoklim.
Konfliktu teorijas pamatpostulati:
Jebkuras sabiedribas galvena iezime ir vara, konflikts un apspiesana;
Sabiedribas strukturas pamata ir vienas grupas vara par otru;
Katrai grupai ir savas kopigas intereses neatkarigi no ta, vai to atzist pasi grupas locekli; dazadu grupu intereses ir atskirigas un pretstata vienas otrai;
Kad cilveki apzinas savas kopejas intereses, vini var izveidot noformetas apvienibas, ka arodbiedribas un partijas;
Skiru konflikts saasinas ja:
-gandriz visa vara ir dazu cilveku rokas, bet parejiem nav gandriz nekadas;
-tiem, kuri ir bez varas, tiek liegta iespeja to iegut;
-cilvekiem ir iespeja brivi organizet politiskas grupas;
Literatura
Talkots Parsons
The Social system, 1951
Politics and social structure, 1969
Roberts Mertons
Social theory and social structure, 1957
Emils Darendorfs
Class and class conflict in industrial society, 1959
Macibu literatura;
Neils Smelzers
Sociology, 1988
Kultura
Kulturas butiba
Kultura un socializacija
Kultura un kontrole
Kulturas elementi
Starp kulturam ir neskaitamas atskiribas
kaut vai salidzinot ar Angliju (satiksme pa pretajo ielas pusi, cita valoda, uzvediba, ekonomiskie raditaji u.c.)
Nav ari gruti orienteties sajas atskiribas, tas saprast, jo likumsakaribas ir loti lidzigas.
Visam kulturam piemit kulturas universalijas, t.i. kopeji elementi
Dz.Merdoks izdala vairak ka 60 kulturas universalijas.
Sports
Kermena izdailosana
Kopigs darbs
Izglitiba
Apbedisanas rituali
Apdavinasana
Viesmiliba
Asinsgreks
Joki
Religijas rituali
Seksuali ierobezojumi
Darbariku izgatavosana
Kapec pastav kulturas universalijas?
Antropologija ir ari uzskats, ka tie formejusies biologisku faktoru ietekme: divi dzimumi, jaundzimuso bezpalidziba, nepieciesamiba pec baribas, siltuma, dzimuma attiecibam, iemanu apgusana u.c.
Grupas identitate un kultura
Kulturas sastavdalas
Kulturas cetri elementi
1.Koncepts
2.Attiecibas
3.Vertibas
4.Likumi
1.Kulturas koncepts, prieksstats par kulturu
Valoda glaba daudzus kulturas prieksstatus, tas ir veids, ka noteikta sistema tiek saglabata cilveku pieredze.
Dazadas kulturas pasaule ir organizeta atskirigi, atskiriga ir jedzienu ietilpiba un apzimejumi.
2.Attiecibas
Kultura ar jedzienu palidzibu izdala kadas paradibas no citu vidus un parada saistibas starp siem jedzieniem laika, telpa un pec nozimes, pretstata dazadus jedzienus vienu otram, nostada celona-seku sakariba.
Katra kultura noforme savu sistemu, kas atbilst tas prieksstatam par jedzienu sakaribam realaja un pardabiskaja pasaule, piemeram saskana ar kristiesu uzskatu, dievs ir radijis pasauli un ir dazadi postulati par to attiecibam.
3.Vertibas
Vertibas ir visparpienemta parlieciba par cilveku dzives merkiem.
Vertibas ir pamata tikumibas principiem. Atskirigas kulturas var izvirzit dazadas pamatvertibas, un katra sabiedriska iekarta nosaka, kadas vertibas ir svarigas, kadas ne.
4.Likumi
Likumi regule cilveku izturesanos atbilstosi visparpienemtas kulturas noteiktajam vertibam.
Likumi ietver aizliegumus, tie parada sabiedribas vertibas un centienus kontrolet to ieverosanu.
Kultura satur prieksstatus, kuri izskaidro, kas eksiste, kas ir iespejams, ka attiekties pret to kas ir un kas ir iespejams, un ko un ka ar to darit. (W Word Goodenough Goodenough, antropologs)
Visi ieprieksminetie kulturas elementi ir savstarpeji saistiti
W.Goodenough
Culture, language and society, 1981
|
